Kad kāds tev salauž sirdi, tas var nopietni tevi izmainīt, jo īpaši, ja tā bija nodevība vai krāpšana. Tu sāc zaudēt ticību cilvēkiem un šaubīties par viņu nodomiem. Tava sirds sāk pārvērsties par akmeni, lai atkal neiemīlētos un lai atkal nesajustu tādas pašas sāpes. Jo tavi ievainojumi vēl nav sadzijuši, tie asiņo katru reizi, kad atkal vēlies mīlēt.
Pēc vienas neveiksmes tu kļūsti arvien uzmanīgāks savā izvēlē, bet pēc tam atkal apdedzinies. Tā var pat pazaudēt cerību. Tu jau domā, ka nekad neatradīsi savu cilvēku. Ir sāpīgi pat mēģināt. Tu sāc domāt, ka visi vīrieši ir vienādi, ka visi tikai salauzīs tev sirdi.
Bet tā tas nav.
Un, lai arī tev liekas, ka tu nekad neatradīsi savu mīlestību, tev ir jābūt stiprai. Katrs, kurš ir laimīgs mīlestībā, ir pārdzīvojis iepriekš vairākas neveiksmes. Patiesība ir tāda, ka mīlestībā nedrīkst padoties. Uz mīlestības balstās visa pasaule. Tā ir mūsu dzīves jēga. Un katram ir savs cilvēks paredzēts.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu